Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvīksmains
tvīksmains -ais; s. -a, -ā
tvīksmaini apst.
1.Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmīgs (1).
Piemēri..Kas mani gaida, un ko es te saucu? Vai šo tvīksmaino pakalnu smārdu; Brūno purvāju rūgteno dvesmu?
2.Tīksmīgs (parasti jutekliski). Tvīksmīgs (2).
PiemēriViņi.. kaislībā tvīksmaini nolaiž plakstus un nogrimst viens otram lūpās.
Avoti: 8. sējums