Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvīcināt
tvīcināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.; reti
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
PiemēriTvīcināt gaisu.
1.1.intrans.
PiemēriSaule tvīcina, sājas sviedru straumītes noskalo repelentus, pēc kuriem asinsdarbus uzsāk odi..
Avoti: 8. sējums