tverties
tverties tveros, tveries, tveras, pag. tvēros; refl.
1.Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
PiemēriTverdamies pie galda un skrūvsola, es spēru it kā maziņš pirmos nedrošos soļus pēc ilgās slimības.
2.Rast patvērumu, glābties (kur).
PiemēriVasara pienāca karsta. ..Visur svelme kā siltumnīcā. Tikai pie Varžupītes varēja tverties.
2.1.Uzturēties (kur).
PiemēriMaizes krāsns, kurināta no rīta līdz naktij, sakarsa tādā mērā, ka istabās grūti bija tverties.
3.parasti 3. pers. Būt, saglabāties (kur iekšā) — piemēram, par vielu, siltumu.
PiemēriPiedrāžas ugunsdzēsēju mašīna, no šļūtenes šļāc dubļains šķīdums - cik nu vasaras karstulī [karstumā] lauku akā ūdentiņa tveras!
Avoti: 8. sējums