tversme
tversme -es, dsk. ģen. -mju, s.; pareti
Patvērums.
PiemēriKrustu šķērsu izsvaidīti gulēja baļķi, kuri ilgus gadus devuši tversmi cilvēkiem.
- Krustu šķērsu izsvaidīti gulēja baļķi, kuri ilgus gadus devuši tversmi cilvēkiem.
- pārn. Ak tādai vajadzētu būt, Pie kuras dzenāts stirnas bērns Sev miera tversmi spētu gūt!
- pārn. Bodlērs toreiz, parādnieku vajāts, dzīvoja kā nabags. Šai laikā viņš sāka meklēt tversmi narkotiskās vielās.
Avoti: 8. sējums