patvērums
patvērums -a, v.
1.Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā). Stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
Piemēri..pūta ass ziemeļa vējš, nolēmu meklēt patvērumu pārcēlāja būdā..
- ..pūta ass ziemeļa vējš, nolēmu meklēt patvērumu pārcēlāja būdā..
- Viņš [saimnieks] svešajam bija devis patvērumu, lai arī nelabprāt, tomēr ļāvis rijā slēpties..
- ..pazūd zaķi un laukirbes, jo likvidētas to galvenās patvēruma un mazuļu audzēšanas vietas.
- Viņu ģimenes ligzdā atkal kļuva silti, Emīlam [Dārziņam] agrāk pat prātā nebija ienācis, ka tā var būt tik stipra, ka te viņš kādreiz radīs vienīgo patvērumu.
1.1.Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
PiemēriPatvēruma osta.
- Patvēruma osta.
- ..ieraudzīju divus vecīšus, vīrieti un sievieti, sēžam kāju celiņa malā zem kuplas egles, kur tie,.. no krusas un lietus bija meklējuši patvēruma.
- Varenais koks stāvēja palienes pļavu viducī un deva vēsu patvērumu karstajā vasarās tveicē siena pļāvējiem..
1.2.pārn. Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
Piemēri..tikai tās [sievas] klātbūtne vien spētu ko grozīt notikušajā un pasargāt viņu, kļūt par patvērumu un glābiņu.
- ..tikai tās [sievas] klātbūtne vien spētu ko grozīt notikušajā un pasargāt viņu, kļūt par patvērumu un glābiņu.
- Ne tu mans patvērums, glābējs, ne soģis - Tu arī kļūdies un daudz esi bārts.
Avoti: 6-1. sējums