patverties
patverties -tveros, -tveries, -tveras, pag. -tvēros; refl.
1.Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
PiemēriPatverties ēnā.
1.1.Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā. Arī noslēpties.
Piemēri..bērni nejauši ieraudzījuši divus nepazīstamus vīrus, kas rīta agrumā šķērsojuši meža stigu. Pamanījuši, ka viņus novēro, abi nekavējoties patvērušies biezoknī.
1.2.Saglabāties.
PiemēriVienīgi atmiņās bijušais patveras, pat laiku ilgotnē nezaudē krāsas un spilgtumu.
Avoti: 6-1. sējums