patvērums
patvērums -a, v.
1.Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā). Stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
Piemēri..pūta ass ziemeļa vējš, nolēmu meklēt patvērumu pārcēlāja būdā..
1.1.Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
PiemēriPatvēruma osta.
1.2.pārn. Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
Piemēri..tikai tās [sievas] klātbūtne vien spētu ko grozīt notikušajā un pasargāt viņu, kļūt par patvērumu un glābiņu.
Avoti: 6-1. sējums