Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bruņutornis
bruņutornis -na, v.; mil.
Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
PiemēriGranāta trāpīja vilciena bruņutornī un to sadragāja.
Avoti: 2. sējums