Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brutāls
brutāls -ais; s. -a, -ā
brutāli apst.
1.Rupjš, varmācīgs.
PiemēriBrutāls cilvēks.
  • Brutāls cilvēks.
  • Ārēji tie [romāna varoņi] gan ir primitīvi, brutāli un rupji, taču dziļākajā būtībā labsirdīgi, draudzīgi un pašaizliedzīgi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBrutāli uzmākties.
  • Brutāli uzmākties.
  • Jāzeps uzaudzis nabadzīgā, mežonīgā vidē, pusganu, puslaupītāju ciltī, kur valda sastingušas tradīcijas, brutāli tikumi un uzskati, ka dzīvot var tikai ar varu un viltu.
  • ..uz skatuves parādījās patukls vīrelis ar brutālu, manāmi pietvīkušu seju.
  • Pret saviem kalpiem.. viņi [lielsaimnieki] izturējušies brutāli un pat necilvēcīgi.
Avoti: 2. sējums