brūte
brūte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.novec. Līgava.
Piemēri«Kas tad te?» viņš izsaucās.. «Precības, draugs - precības,» Vanags atbildēja un rādīja.. uz saderināto pāri. «..brūtgāns - tur brūte ...»
- «Kas tad te?» viņš izsaucās.. «Precības, draugs - precības,» Vanags atbildēja un rādīja.. uz saderināto pāri. «..brūtgāns - tur brūte ...»
- ..tika atnesta aube, un viena vecāka saimniece rūpīgi to uzlika brūtei galvā..
- Kāzinieki gāja brūtes pārim no muguras, tāpat sastājušies pāros.
Stabili vārdu savienojumiBrūtes māsa. Brūtes pāris.
- Brūtes māsa — Līgavas māsa.
- Brūtes pāris — Līgava un līgavainis.
2.sar. Mīļākā.
PiemēriTālu no mājām, nevienas pazīstamas acs neuzraudzīti, vīri sāka palaidņot. Gandrīz katram bija pa brūtei.
- Tālu no mājām, nevienas pazīstamas acs neuzraudzīti, vīri sāka palaidņot. Gandrīz katram bija pa brūtei.
Avoti: 2. sējums