bružāt
bružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
PiemēriJā, vecs krams šķiļ lielu uguni, bet jaunu sāc bružāt - tas drūp.
- Jā, vecs krams šķiļ lielu uguni, bet jaunu sāc bružāt - tas drūp.
- Saimnieks gudroja, siena kušķi rokās bružādams.
1.1.Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
PiemēriBružāt grāmatu.
- Bružāt grāmatu.
- Bružāt galdautu.
Avoti: 2. sējums