Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bružāt
bružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
PiemēriJā, vecs krams šķiļ lielu uguni, bet jaunu sāc bružāt - tas drūp.
1.1.Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
PiemēriBružāt grāmatu.
Avoti: 2. sējums