Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bruņucepure
bruņucepure -es, dsk. ģen. -ru, s.; mil.
No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
PiemēriBruņucepuri un kareivja somu aizliegts pagalvī likt.
Avoti: 2. sējums