Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bruņurupucis
bruņurupucis -ča, v.
Rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
PiemēriBruņurupuču medības.
  • Bruņurupuču medības.
  • Ķermeni [bruņurupučiem] no muguras un vēderpuses ietver kaula bruņas, kuras pārklāj ragvielas vairogi. Galvu, kājas un asti bruņurupuči spēj ievilkt un paslēpt bruņās.
  • Uz sauszemes vislēnākie un neveiklākie ir bruņurupuči, bet ūdenī tie pārvietojas ļoti veikli.
  • Aiz aļģēm slēpjas bruņurupucis brūns.
Avoti: 2. sējums