atveidoties
atveidoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Parādīties, izpausties (kādā veidā). Atainoties, attēloties.
PiemēriAcu priekšā ņirbēja sejas - svešas un pazīstamas, bet cauri simtām atveidojās viena.
- Acu priekšā ņirbēja sejas - svešas un pazīstamas, bet cauri simtām atveidojās viena.
- Pamazām bērnišķīgā ziņkāres izteiksme viņa sejā dzisa, atkal kaut kas no pieauguša vīra atveidojās vaibstos.
1.1.Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
PiemēriAtmiņā spilgti atveidojas nesenie notikumi.
- Atmiņā spilgti atveidojas nesenie notikumi.
- Iztēlē atveidojās ceļojuma ainas.
Avoti: 1. sējums