atveidojums
atveidojums -a, v.
1.Rezultāts → atveidot.
PiemēriDziļu cilvēcisku jūtu, dedzīgas apņēmības un spīta caurstrāvotais komjaunietes Mirdzas tēls jau kļuvis par tādu dzīva cilvēka atveidojumu mākslā, kas ir atdarināšanas cienīgs.
1.1.Process → atveidot. Atveidošana.
PiemēriBet Andrejs Upīts nav tikai lauku dzīves tēlotājs... Ne mazāki nopelni viņam ir dažādo latviešu pilsētas buržuāzijas slāņu atveidojumā..
Avoti: 1. sējums