Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvēcināt
atvēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; pareti
1.trans. Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
PiemēriEs..aizkūpināju papirosu, bet kaimiņiene sāka tik nikni atvēcināt dūmus, ka pagaidīju, lai nodziest..
1.1.Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
Piemēri«Ko nu par to [samaksu],» kasiere atvēcināja..
2.intrans. Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
PiemēriAtvēcināt pretī.
Avoti: 1. sējums