atvase
atvase -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
PiemēriCelma atvase.
- Celma atvase.
- Saknes atvase.
- Dzīt atvases.
- Jaunas atvases.
- Bērza atvases.
- Griezt atvases.
- Puisēni.. sāka uzmanīgi apskatīt kuplākos lazdu pudurus, kur starp vecām, resnām un līkām lazdām auga slaidas, bezzarainas atvases.
- Ežmalā iekārtojušās zilās plūmes. Mežonīgais čemurs katru pavasari plešas plašumā ar jaunām atvasēm..
- Vītols ir necilāks par ozolu, bet, kad tas krīt, tad celmam apkārt uzaug vesels atvašu vainags.
- Kāda sakne, tāda atvase.
- pārn. Mani uzbrukumi vērsās pret visām vecām tradīcijām un jaunām recidīvisma atvasēm literatūrā..
Stabili vārdu savienojumiAtvašu nazis.
- Atvašu nazis — Speciāls nazis atvašu izgriešanai.
1.1.pārn. Pēcnācējs, bērns.
Piemēri..[sieva] dzemdēja Zvirgzdam jaunu atvasi - puisēnu.
- ..[sieva] dzemdēja Zvirgzdam jaunu atvasi - puisēnu.
- Pie Kajaka pienāca jaunākā atvase, gadus četrus vecs, pēc sejas tēvam līdzīgs Zēns..
Avoti: 1. sējums