Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atvars1
atvars -a, v.
1.Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
PiemēriDziļš atvars.
  • Dziļš atvars.
  • Melns atvars.
  • Iekrist atvarā.
  • ..Gauja te izskalojusi atvarus un akačus, lielākas un mazākas iedobes, kur dziļums no viena metra pavisam negaidot nokrīt līdz četriem un vairāk metriem..
  • Asākos līkumos, kur pāri straumei nokārās vītolu pelēkie zari, [upes] ūdeņi glūnēja melni un dziļi. Tur bija atvari.
  • Valija stāvēja pie pašas kraujas, kas lejā izbeidzās ar strauju kritumu. Ūdens, dobji gulgdams, veidoja iedobtus atvarus..
  • sal. Skatlogi melni Un dziļi kā atvari.
  • pārn. ..[Mārtiņš] nogrimst domu un atmiņu atvarā.
  • pārn. Uz cilvēku lūpām smaidu ugunis plaukst, Un acu atvari tavu skatienu saista..
1.1.Ūdens virpulis, kas rodas šādā vietā.
PiemēriMutuļojošs atvars.
  • Mutuļojošs atvars.
  • Ieraut laivu atvarā.
  • Sildīdamies saulē, viņi vēroja skaisto ainavu: līčus ar leknajām pļavām,.. tumšos atvara ūdeņus, kas mutuļoja pie kraujas, un spēcīgo straumi.
Avoti: 1. sējums