atvēcināties
atvēcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
PiemēriMušas.. nekoda, govis tikai tāpēc laiski atvēcinājās, ka aste tādēļ bij un pavisam mierā turēt likās nepieklājīgi.
1.1.Vēcinoties atvairīties.
Piemēri«Kas bij, Virpulien, brauc līdzi, izvizināsim kā lielmāti!» Virpuliene smiedamās atvēcinājās abām rokām: «Ūja, ūja! ko es, viena veca sieva, ar diviem tādiem resgaļiem!»
Avoti: 1. sējums