Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atveldzēt
atveldzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
Piemēri..Lore [vārna] gāja pie trauka nodzerties. Atveldzējusi slāpes, viņa, ar spārniem plunčodamās, rādīja [kopējai], ka grib peldēties.
  • ..Lore [vārna] gāja pie trauka nodzerties. Atveldzējusi slāpes, viņa, ar spārniem plunčodamās, rādīja [kopējai], ka grib peldēties.
  • ..visļaunāk [zēnam] bija ar basajām pēdām. Rugājos sadurstītas, tās dega kā ugunīs... Rasas dzestrums gan mazliet atveldzēja dedzinošo sīvumu..
  • Un, lai atveldzētu viņa [ievainotā] mokas, tev gribas parādīt viņam uzmanību, pateikt, ka tu būsi par viņu nomodā līdz pēdējam elpas vilcienam.
  • pārn. Atveldzēs [jaunais laiks] krūtīs degošās slāpes, Remdinās brūcēs ilgstošās sāpes.
2.Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
PiemēriDrīz pirmās rupjās [lietus] lāses nokrita Martai uz pieres un rokām, atveldzēdamas ādu, un viņa ar baudu pavērsa seju pret siltajiem triecieniem.
  • Drīz pirmās rupjās [lietus] lāses nokrita Martai uz pieres un rokām, atveldzēdamas ādu, un viņa ar baudu pavērsa seju pret siltajiem triecieniem.
  • Labu laiku viņa par vari pūlas iemigt un vairākkārt apgroza spilvenu, lai drānas vēsums atveldzētu pietvīkušo vaigu.
  • pārn. Puķes, grīstēs savītas, galviņas bezspēcīgi nokārušas,.. nekāds ūdens malks tās vairs nespēja atveldzēt.
2.1.pārn. Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
Piemēri..Bet mani atveldzēja vijoļdziesmas, Un mūzika man šķita dziļa, laba.
  • ..Bet mani atveldzēja vijoļdziesmas, Un mūzika man šķita dziļa, laba.
  • Liepkalnu pusē.. viss bija kluss un nekustīgs, un vienīgi rudenīgo krāsu rotaļa patīkami atveldzēja skatienu.
Stabili vārdu savienojumiAtveldzēt skatienu.
Stabili vārdu savienojumiAtveldzēt sirdi.
Avoti: 1. sējums