Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvēlēt
atvēlēt -vēlu, -vēli, -vēl, pag. -vēlēju; trans.
1.Piešķirt. Atļaut izmantot.
PiemēriAtvēlēt līdzekļus celtniecībai.
1.1.novec. Novēlēt (parasti mantojumu).
Piemēri«Ka vēl neiznāk mūsu mājā bēres,» Jēkabs sacīja.. «Ko tu man atvēlēsi, Jāņa māt?.. Kreklu vai cimdu pāri?»
2.novec. Atļaut (ko darīt).
Piemēri..[zēns] piegāja saimniecei virtuvē, nobučoja roku.. un lūdza, lai atvēlot šim palasīties bībelē.
Avoti: 1. sējums