atvēlēt
atvēlēt -vēlu, -vēli, -vēl, pag. -vēlēju; trans.
1.Piešķirt. Atļaut izmantot.
PiemēriAtvēlēt līdzekļus celtniecībai.
- Atvēlēt līdzekļus celtniecībai.
- Iztikt [vecītis] varot,.. kolhozs, kura biedrs viņš skaitoties, atvēlot dienišķo maizi, ko vairāk vajagot.
- Valdis apsēdās, un arī Agnese bikli nometās uz laipni atvēlētā mēteļa.
- ..[pilsētas] apskatei mums atvēlēta tikai viena diena.
1.1.novec. Novēlēt (parasti mantojumu).
Piemēri«Ka vēl neiznāk mūsu mājā bēres,» Jēkabs sacīja.. «Ko tu man atvēlēsi, Jāņa māt?.. Kreklu vai cimdu pāri?»
- «Ka vēl neiznāk mūsu mājā bēres,» Jēkabs sacīja.. «Ko tu man atvēlēsi, Jāņa māt?.. Kreklu vai cimdu pāri?»
2.novec. Atļaut (ko darīt).
Piemēri..[zēns] piegāja saimniecei virtuvē, nobučoja roku.. un lūdza, lai atvēlot šim palasīties bībelē.
- ..[zēns] piegāja saimniecei virtuvē, nobučoja roku.. un lūdza, lai atvēlot šim palasīties bībelē.
- Rudeņos viņš mēnešiem nokavēja [skolu], līdz noņēma kartupeļus, apkūla labību un lopus vairs nevarēja laist ganībās. Tikai tad saimnieks atvēlēja izbeigt darba gaitas.
- «Māmiņ, vai es drīkstu no tēta rakstāmgalda paņemt tinti un spalvaskātu?» - «Labi, paņem,» māte atvēl.
Avoti: 1. sējums