atvelties
atvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → atvelt1.
PiemēriMuca atvēlusies pie pagraba.
1.1.Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
Piemēri..Jā [zāle] jau viļņoja lēnajā vējiņā, kas atvēlās no dienvidiem..
1.2.pārn. Par dobjām skaņām.
PiemēriNārsta rajonā sabrauca kuģi no malu malām... Motoru pukšķi, kas saplūda vienlaidus, nepārtraukti dārdināja selgu, atvēlās līdz cietzemei.
2.Refl. → atvelt2.
PiemēriŠur tur kapu akmeņi no saules sasprāguši un ievēlušies uz iekšu vai atvēlusies nost..
3.reti Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
Piemēri..sprāga atkal mīnas, un leitnants pakrita. Viņš pūlējās piecelties, bet atvēlās uz elkoņa..
Avoti: 1. sējums