Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atvēle
atvēle -es, dsk. ģen. -ju, s.; novec.
Atļauja (ko darīt).
PiemēriBucis ar Ullu jau bija dabūjuši atvēli no mātes, ka pēc Podziņa [suņa] izveseļošanās varēšot to uzaicināt ciemā līdz ar Jozi [zēnu].
Avoti: 1. sējums