Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nozeltīt
nozeltīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Zeltīt un pabeigt zeltīt.
PiemēriNozeltīt gredzenu.
  • Nozeltīt gredzenu.
  • Nozeltīts pulkstenis.
1.1.Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu.
PiemēriNozeltīt gleznas ietvaru.
  • Nozeltīt gleznas ietvaru.
1.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
PiemēriPamalē no mākoņu spraugas izlauzās saules stars un platā sloksnē nezeltīja laukus un mežus.
  • Pamalē no mākoņu spraugas izlauzās saules stars un platā sloksnē nezeltīja laukus un mežus.
  • Saules nezeltītās debesis.
Avoti: 5. sējums