Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nozaudēt
nozaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pazaudēt (priekšmetu).
PiemēriNozaudēt naudas maku.
1.1.Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
PiemēriVispār viņai piemita indeve viegli nozaudēt pareizo virzienu un ātri nomaldīties..
1.2.Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
PiemēriSalu vajadzēja manīt tālumā kā tumši zilu dūmaku, tuvāk viņi [spiegi] nedrīkstēja piebraukt, bet nedrīkstēja to arī nozaudēt.
Avoti: 5. sējums