nozaroties
nozaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojāsr refl.
1.Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
PiemēriNo gludās asfalta lentas gan pa labi, gan kreisi nozarojas mazāki celiņi un takas..
2.Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
Piemēri..fotomāksla nozarojusies ne tikai pa tematikas žanriem, bet arī uzrāda tendenci diferencēties atsevišķos nozarojumos atbilstoši dzīves izvirzītajām prasībām.
Avoti: 5. sējums