nozalgot
nozalgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
Piemēri..sāka ducināt pērkons, un aiz loga lāgiem nozalgoja zibens šautras..
- ..sāka ducināt pērkons, un aiz loga lāgiem nozalgoja zibens šautras..
- Gusta acīs nozalgoja zaļas liesmiņas.
Avoti: 5. sējums