Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nozaļot
nozaļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Noaugt ar zaļiem augiem.
PiemēriDaukstiene.. noraudzījās palsajās pārslās, it kā tās būtu dzīvas dzirksteles un varētu aizdedzināt sūnām nozaļojušo smēdes jumtu.
1.1.Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
PiemēriCik lepni izskatījās šie nozaļojušie, senāk spožie.. bronzas piekārumi!
Avoti: 5. sējums