sadoties
sadoties -dodos, -dodies, -dodas, pag. -devos; refl.
1.Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
PiemēriBērni skrien, sadevušies rokās.
- Bērni skrien, sadevušies rokās.
- Viņi sadevās rokās un uzlēca uz akmens.
- ..Klinta ar Olavu.. iet pāri pagalmam, rokās sadevušies kā ģimnāzisti, iet apraudzīt tīrumus, rokās sadevušies, it kā kāds viņus izšķirt grasītos.
- Sākās gadsimtiem vecu ozolu mežs. Daža milzeņa stumbru varētu apskaut tikai trīs četri vīri, paplestām rokām sadodoties.
- pārn. Lai vēji nāk no kuras puses nākdami, brīvi tie klīst pār atmatu.. Akmens skalda tos un izšķir kā pēdējo pāri rotaļā, un tikai aiz viņa ēnas tie var atkal sadoties rokās.
1.1.pārn. Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: saistīties (vienam ar otru, citam ar citu).
PiemēriViņai laulība nenozīmēja pieglausties, pakļauties. Viņai vajadzēja līdzvērtīga blakusgājēja, ar kuru sadoties rokās, ja pārāk ass kļuvis pretvējš. To viņa bija atradusi.
- Viņai laulība nenozīmēja pieglausties, pakļauties. Viņai vajadzēja līdzvērtīga blakusgājēja, ar kuru sadoties rokās, ja pārāk ass kļuvis pretvējš. To viņa bija atradusi.
- Brīvie, laimes pilnie maija ļaudis, Rokām sadevušies, piemin cīņas, Jaunām uzvarām, lai pretī dotos..
1.2.trans. Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
PiemēriCauri loga restēm viņi sadevās rokas un izšķīrās.
- Cauri loga restēm viņi sadevās rokas un izšķīrās.
- ..Anta.. skrēja draudzenei pretī. Meitenes sadevās rokas, samutējās.
2.savienojumā «sadoties kopā». Sanākt kopā, apvienoties (vienam ar otru, citam ar citu), parasti kopīga uzdevuma veikšanai.
PiemēriIevērojot, ka te [«Mājas Viesī»] bija sadevušies kopā.. visi tā laika ievērojamākie latviešu rakstnieki, žurnālisti un zinātnieki un tie cēla gaismā tik daudz jauna un ievērojama, tad tautai gribot negribot vajadzēja piegriezt šādam laikrakstam vērību.
- Ievērojot, ka te [«Mājas Viesī»] bija sadevušies kopā.. visi tā laika ievērojamākie latviešu rakstnieki, žurnālisti un zinātnieki un tie cēla gaismā tik daudz jauna un ievērojama, tad tautai gribot negribot vajadzēja piegriezt šādam laikrakstam vērību.
- Vienam dižais bērzs vasaras kuplumā sagādās neizteicamu prieku. Viņš būs redzējis laipnu milzi krāšņā ietērpā. Tādu apmetni, kādu visi Rīgas skroderi, kopā sadevušies, neuzšūs.
2.1.pārn. Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
PiemēriKokiem zari bija sadevušies kopā vienā vienīgā zaļā biezoknī..
- Kokiem zari bija sadevušies kopā vienā vienīgā zaļā biezoknī..
- Te sadodas kopā divi strauti, ieleja pa labi, ieleja pa kreisi.
Stabili vārdu savienojumiSadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.). Sadoties mutes.
- Sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.)novec. — Sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot «labrīt» («labdien», «labvakar», «dievs palīdz» u. tml.).
- Sadoties mutesnovec. — Saskūpstīties.
Avoti: 7-1. sējums