sadragāt
sadragāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
PiemēriVētras sadragāts kuģis.
- Vētras sadragāts kuģis.
- Viņš saprot, ka ir iekritis briesmīgā cilpā, un viņā uzkūsā [izraisās] bezspēcīgas dusmas. Vajadzētu lamāties, kliegt, kaut ko sadragāt vai salauzt. Bet ko lai dragā?
- Granāta trāpīja vilciena bruņutornī un to sadragāja. Vilciens lēni atvilkās atpakaļ uz stacijas pusi.
- Trauslo ledu sadragāja artilērijas lādiņi...
1.1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
PiemēriSadragāts galvaskauss.
- Sadragāts galvaskauss.
- Sadragāts kauls.
- Sadragāta plauksta.
- Slidenā laikā es kritu uz ietves un salauzu kāju. Pēc pāris gadiem sadragātajā celī sakrājās ūdens..
- Pirmais vācu bumbvedēju uzlidojums Rīgai Martas sapņaini romantisko pasaules skatījumu nojauca līdz pamatiem. Viņas acu priekšā ormaņa zirgam sadragāja kājas..
- ..augšējie klintsgabali katru acumirkli draudēja novelties un mūs sadragāt.
1.2.pareti Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
PiemēriCilvēkus nevar un nevar vien pieradināt ēst brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas noteiktā laika. Daudzi šo nevērību aizbildina.. ar savu nesadragājamo veselību..
- Cilvēkus nevar un nevar vien pieradināt ēst brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas noteiktā laika. Daudzi šo nevērību aizbildina.. ar savu nesadragājamo veselību..
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
PiemēriSadragāt pretinieku kaujā.
- Sadragāt pretinieku kaujā.
- ..padomju varas iekšējie un ārējie ienaidnieki visumā ir sadragāti, viņu paliekas atsviestas nomalē..
- «Ar pagaro bārdu un acu dedzību viņš [A. Kronvalds] man šķita kā mūsu sentēvu vaidelotis, kas ar savu vārda spēku spēj niknākos pretiniekus sadragāt..»
- ..Lai ciešām saitēm vieno tautu brīvo Tas spēks, kas sadragāja pretvaru..
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriViņu tikai nesen vēl bija ķērusi briesmīgā nelaime, kas viņu bija sadragājusi vairāk, nekā to spēj darīt visniknākie cilvēki un plēsīgākie zvēri.
- Viņu tikai nesen vēl bija ķērusi briesmīgā nelaime, kas viņu bija sadragājusi vairāk, nekā to spēj darīt visniknākie cilvēki un plēsīgākie zvēri.
- Sveikti, liesie gadi, jūs! Sveicināts tu, bagātais! - Pāri paliks cilvēks vien. Cilvēks nesadragātais.
- Daudzi izturēs [okupācijā] līdz galam, paliks dzīvi.. Galvenais, ka paliks tauta, ka vesels un nesadragāts paliks latviešu proletariāta gars..
Avoti: 7-1. sējums