sadragāt
sadragāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
PiemēriVētras sadragāts kuģis.
1.1.Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
PiemēriSadragāts galvaskauss.
1.2.pareti Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
PiemēriCilvēkus nevar un nevar vien pieradināt ēst brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas noteiktā laika. Daudzi šo nevērību aizbildina.. ar savu nesadragājamo veselību..
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
PiemēriSadragāt pretinieku kaujā.
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriViņu tikai nesen vēl bija ķērusi briesmīgā nelaime, kas viņu bija sadragājusi vairāk, nekā to spēj darīt visniknākie cilvēki un plēsīgākie zvēri.
Avoti: 7-1. sējums