sadraņķēt
sadraņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriPasažieriem nebija daļas ne par šā rīta trako miglu, ne par vakardienas lietus sadraņķēto šoseju..
Avoti: 7-1. sējums