sadot
sadot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu
1.trans. Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
PiemēriNez ko viņi puikam bija sastāstījuši, nez kādas grāmateles un avīžu lapas sadevuši..
- Nez ko viņi puikam bija sastāstījuši, nez kādas grāmateles un avīžu lapas sadevuši..
- «Visu lai viņš [pēc apšļakstīšanās ar iprītu] norauj nost, sadodiet viņam, vienalga, kaut ko...»
- ..Andrejs sadevis vīriem lāpstas rokā - sniegs jāatrok..
1.1.Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus).
PiemēriSadot visādus rīkojumus.
- Sadot visādus rīkojumus.
- ..manu algu pavisam apcirpa, bet darba sadeva veselu kalnu.
- «Mani mājinieki sadeva ceļā līdzi dažādus uzdevumus.»
- ..padomus ārsti sadeva labu labos..
1.2.Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
PiemēriSadot dārzam ūdeni.
- Sadot dārzam ūdeni.
- Sadot tīrumam mēslojumu.
- ..meistars Kristu rāj: «Cik reižu neesmu teicis - galiski koku līmējot, krietni sadot līmi, bet jūs dodat tikai paostīt.»
2.intrans.; sar. Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
PiemēriSadot ar siksnu.
- Sadot ar siksnu.
- Sadot pa pirkstiem.
- Sadot, kā nākas.
- «Ak tu palaidnis! Resgalis tāds!» Piesteidzas māte un, atrāvusi puišeli no durvīm, tāpat ar plaukstu sadod viņam pa sēžamvietu.
- Patiesībā Mulatam būtu it labi paticis, ja tie divi izkautos. Viņš labprāt palūkotos, kurš kuram sados.
- ..sākās.. bēgšana. Tirdzinieki pa roku galam svieda nepārdoto preci ratos, paši metās kulbās, sadeva zirgiem ar pātagu un laida no pilsētas ārā.
- Ansis [krauklis] paķer lapu un klāj atkal virsū sliekai, bet tā iet un iet projām. Tad viņš noskaitās un sadeva sliekai ar knābi.
2.1.Sabārt.
PiemēriKad runātājs bija labi sadevis tumsoņiem un varmākām,.. skaidriem, saprotamiem vārdiem to izteicis, kas katram gulēja uz sirds, viņš pārgāja uz biedrības iekšējām darīšanām..
- Kad runātājs bija labi sadevis tumsoņiem un varmākām,.. skaidriem, saprotamiem vārdiem to izteicis, kas katram gulēja uz sirds, viņš pārgāja uz biedrības iekšējām darīšanām..
- Puisis.. bija no atjautīgajiem.. Savā runā.. pastāstīja, kādas, pēc viņa domām, līdzšinējā darbā bijušas pozitīvās puses. Un tikai tad sāka kritizēt. Sadeva, kā pienākas.
- «.. lūdzu, nebarieties, man jau biedrene Kadiķe pamatīgi sadeva...»
3.intrans.; sar. Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
PiemēriKamēr ienaidnieks nešauj, viss liekas labi, bet, kad sados...
- Kamēr ienaidnieks nešauj, viss liekas labi, bet, kad sados...
Stabili vārdu savienojumiSadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu. Sadot (arī uzbērt) (kādam) piparus.
- Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutusar. — Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- Sadot (arī uzbērt) (kādam) piparussar. — Bargi izrāt, sodīt kādu.
- Sadot brāzienu (arī vēju)sar. — Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Sadot pa ādusar. — Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
- Sadot pa degunusar. — Pārmācīt. Sodīt.
- Sadot pa galvu sar., arī sadot (arī salikt) pa rīkli vienk., arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem)vienk. — Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.
- Sadot pa kaklusar. — 1. Fiziski pārmācīt. Sasist. Piekaut.2. Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Sadot pa pirkstiemsar. — Iesist. Arī nopērt.
- Sadot pa ragiem (arī pa seksti)sar. — Pārmācīt.
- Sadot pa ribāmvienk. — Piekaut.
- Sadot rokas — 1. Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.2. Pasniegt viens otram roku atbalstam.
Avoti: 7-1. sējums