Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
redze
redze -es, s.; parasti vsk.
Bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
PiemēriAsa redze.
  • Asa redze.
  • Vāja redze.
  • Normāla redze.
  • Pasliktināta redze.
  • Redzes spēja.
  • Redzes analizators.
  • Redzes orgāns.
  • Redzes nervs.
  • Redzes sajūtas.
  • Redzes iespaidi.
  • Redzes asums.
  • Pārbaudīt redzi.
  • Piepūlēt redzi.
  • Nogurdināt redzi.
  • Zaudēt redzi.
  • Acs redzes ass.
  • Telpiskā redze.
  • ..redze ir atkarīga no gaismas, apgaismojuma.
  • Redze un dzirde mums [izlūkiem] saspīlēta.
  • Ļoti laba redze ir plēsīgajiem putniem. Vanags redz nelielus putniņus 1077 metru attālumā.
  • Skatoties caur vienkāršu lupu, mēs palielinām attēlu, tas ir, palielinām redzes leņķi.
  • Viņam bija laba redzes atmiņa. Reiz redzēta cilvēka izskatu viņš varēja atcerēties vēl pēc vairākiem gadiem.
Stabili vārdu savienojumiBinokulārā redze. Krāsu redze. Redzes atmiņa.
  • Binokulārā redze Viena attēla uztvere, kas nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības.
  • Krāsu redze Acu spēja izšķilt objekta krāsas.
  • Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
  • Redzes leņķis Leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist no redzes loka (biežāk no acīm). Nokļūt (arī nonākt) kāda redzes laukā.
Avoti: 6-2. sējums