Paplašinātā meklēšana

Meklējam redze.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts vārdu savienojumos (25):

Atrasts skaidrojumos (305):

glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
Mainīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Mīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
Pārmīt gredzenus Apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus. Atcerēties (ko) redzes atmiņā.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
Stāvēt acu priekšā (arī acīs) Atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzes loku.
Neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) Būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē). Cilvēks, kam ir liela pieredze (piemēram, kādā darbā).
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
gredzentiņš Dem. --> gredzens.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
gredzenots Divd. --> gredzenot.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
Dzintara gredzens Gredzens ar dzintaru.
Briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens Gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
Rubīna gredzens Gredzens, kurā iestiprināts rubīns.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
gredzenots Gredzenveida.
gredzenveidīgs Gredzenveida.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
apriorisms Ideālistisks uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
Acis atveras Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
perspektīva Iespēja. Izredzes.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
klaburčūska Indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti (Amerikā).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
skatīt Iztēlot (ko), parasti redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm redzēt (arī skatīt) Iztēlot redzes priekšstatos.
Gara acīm skatīt (arī redzēt) Iztēlot redzes priekšstatos.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
kaklariņķis Kaklagredzens.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
Gaišas acis Laba redze.
Gaišas acis Laba redze.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
Laulības riņķis Laulības gredzens.
Laulājamais gredzens Laulību gredzens.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes optisko defektu labošanai).
transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
Acis kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
Acis kā kaķim (arī vanagam) Ļoti laba redze.
Acis (arī redze) kā vanagam (arī kaķim) Ļoti laba redze.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
manšete Mīksta materiāla īpaša profila blīvgredzens.
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
tīksmināt Parasti savienojumā ar «acis», «skatiens»: iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
Paturēt (arī turēt) acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
Paturēt acīs Paturēt uzmanības centrā. Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
Patumšas acis Pavāja redze.
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
Nost (arī prom) no acīm Prom no redzes loka.
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā. Rasties psihē (par sapņiem).
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
acs Redze, redzes spēja.
šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī spoks.
Zelta likums Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Acis (arī acu gaisma) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Skats (arī skatiens, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
Acis (arī acu gaisma) tumst Saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
Acīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt Saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida. Ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens. Gredzens ar spirālveida reljefu.
favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
vājredzība Stiprs redzes vājums.
stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
gredzenveida Tāds, kam ir gredzena, riņķa veids.
gredzenots Tāds, kam ir gredzeni. Ar gredzeniem.
redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze. Tāds, kam viena acs ir neredzīga.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
paakls Tāds, kam ir pavāja redze.
piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē. Pieredzējis.
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
redzīgs Tāds, kam ir redze.
bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu. Tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par acīm).
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju. Akls.
akls Tāds, kam nav redzes spēju. Neredzīgs.
nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
miglains Tāds, kas (redzes sajūtās) ir izplūdis, kam nav asu kontūru (redzes asuma samazināšanās dēļ).
transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
vizuāls Tāds, kas iluzori iedarbojas uz redzes uztveri.
visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ). Arī pārgudrs.
empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi. Tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
spilgts Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs (1).
spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts (1).
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes. Tāds, kas radies pirms pieredzes.
aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē). Tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
nepareizs Tāds, kura funkcijās ir novirze no normas. Nepareiza redze.
sīkpilsonisks Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
josta Tas, kas ir gredzenveida izveidots vai apņemts kam apkārt.
acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
krāsa Tēlotājas mākslas (parasti glezniecības) izteiksmes līdzeklis, kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
Redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis.
redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs. Arī redzes leņķis. Redzes loks.
Tiešs tēmējums Tēmējums virzienā uz mērķi, kas atrodas šāvēja redzes lokā.
Turēt acīs (arī zem acīm) Uzmanīt. Neizlaist no redzes loka.
empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
Tumšas acis Vāja redze.
Tumšas acis Vāja redze.
interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
kopredze Viena attēlo uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības. Binokulārā redze.
talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
Zila acs Zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
Zila acs Zemādas asisnizplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
Zīmoga gredzens Zīmoggredzens.

redze citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV