gredzens
gredzens -a, v.
1.Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
PiemēriZelta gredzens.
Stabili vārdu savienojumiBriljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens.
1.1.Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
PiemēriAtradējs pēc gredzenā iespiestās adreses var paziņot gredzenotajam, kur, kad un kādos apstākļos atrasts ap gredzenotais putns.
2.tehn. Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
PiemēriVirzuļa gredzens.
3.Tas, kam ir loka un apļa, spirāles forma.
PiemēriSaules staru gredzens.
Stabili vārdu savienojumi
4.Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
PiemēriTe bija nozāģēta jauna lapegle... Gadu gredzenu biezums bija 5-6 milimetri.
5.anat. Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
PiemēriAortas gredzens.
6.bot. Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
PiemēriSeptiņstarītes ziediem ir septiņlocekļu gredzeni, kas ir ļoti rets izņēmums.
7.literat. Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
Piemēri..gredzens [dzejā] rada ritmiski intonatīvu nobeigtību, noapaļojumu.. Tātad gredzena paņēmiens sevišķi pastiprina kompozicionālās vienības principu.
Stabili vārdu savienojumiGredzenā atskaņas.
Avoti: 3. sējums