gredzenots
gredzenots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → gredzenot.
2.Tāds, kam ir gredzeni. Ar gredzeniem.
PiemēriArvien viņam atkal un atkal bija jāskatās uz Rūtas gredzenoto roku..
3.reti Gredzenveida.
Piemēri..gar abām malām krājās līkumotas, gredzenotas saknes un rievainie, saverveļotie zari.
Avoti: 3. sējums