grēcinieks
grēcinieks -a, v.
grēciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.rel. Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
PiemēriNav jau labi pasaulīgai mantai tā pieķerties, lai dievs man, grēciniekam, žēlīgs..
- Nav jau labi pasaulīgai mantai tā pieķerties, lai dievs man, grēciniekam, žēlīgs..
- «Savai sodībai neviens nevar izbēgt, tu, apcietinātais grēciniek. Tev prāts tikai pie pasaulīgām domām.»
- ..hronikas liecina, ka Baltijas novadu iekarotājiem no dižciltības nav bijis ne vēsts, tie komplektējas no dažādiem Vācijas dēkaiņiem, grēciniekiem, noziedzniekiem.
2.sar. Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
PiemēriPar.. nepareizo [šofera] rīcību viņi [autoinspektori] izdara atzīmes, bet grēcinieks var zaudēt braukšanas tiesības..
- Par.. nepareizo [šofera] rīcību viņi [autoinspektori] izdara atzīmes, bet grēcinieks var zaudēt braukšanas tiesības..
Avoti: 3. sējums