gredzenot
gredzenot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans.; zool. Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
PiemēriNe vien migrācijas, bet arī daudzas citas putnu dzīves īpatnības noskaidro, putnus gredzenojot. Putnam ap kāju apliek gredzenu, uz kura ir numurs, ar burtiem apzīmēta sērija un attiecīgās valsts gredzenošanas centra adrese.
2.trans.; bot. Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
PiemēriGredzenot kokus.
2.1.Riņķveida apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
PiemēriGredzenot ābeles.
3.parasti 3. pers.; intrans.; reti Griezties riņķveidā. Vīties apkārt, apņemt.
Piemēri«Gari, gari mati,» Annele apbrīno, mērīdama šmaugo zaru pīni ar savām baltajām, skruļainajām peļastītēm, kas gredzeno visapkārt ap dzelteno lakatiņu.
Avoti: 3. sējums