redzīgs
redzīgs -ais; s. -a, -ā
redzīgi apst.
1.Tāds, kam ir redze.
PiemēriKad neredzīgais kļūst redzīgs un ierauga gaismu, viņam noreibst galva.
- Kad neredzīgais kļūst redzīgs un ierauga gaismu, viņam noreibst galva.
- «..analfabēts ir līdzīgs aklam, un jūsu pienākums ir padarīt viņu par redzīgu un apzinīgu cilvēku.»
- Tu neesi kucēns vairs, tu esi redzīgs un reibsti no redzes un dzirdes, kā medībās pirmoreiz nokļuvis medību suns.
1.1.Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
PiemēriPa spožo rīta rasu aizbrienu līdz Zilupītei un nomazgāju nakti no acīm. Un pēkšņi acis kļūst divtik redzīgas, divtik asas.
- Pa spožo rīta rasu aizbrienu līdz Zilupītei un nomazgāju nakti no acīm. Un pēkšņi acis kļūst divtik redzīgas, divtik asas.
- Viņa redzīgā acs vēroja kasiera pirkstu kustības..
- Pacelies augstu kā zvaigzne un spīdi, Esi visu redzīga acs..
2.Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko. Tāds, kas viegli uztver un izprot. Vērīgs.
Piemēri..Grundulis ātri dabūja zināt par barona Korfa atgriešanos no Vācijas, devās turp un.. piedāvāja savus pakalpojumus, solīdamies vienmēr būt pazemīgs un redzīgs.
- ..Grundulis ātri dabūja zināt par barona Korfa atgriešanos no Vācijas, devās turp un.. piedāvāja savus pakalpojumus, solīdamies vienmēr būt pazemīgs un redzīgs.
- Aleksis Mierlauks.. katrā mēģinājumā lomu tēloja ar pilnu atdevi un.. ļoti redzīgi kontrolēja savus partnerus.
- «Es tev novēlu cilvēku, kas būtu gana gudrs un redzīgs, lai saskatītu un novērtētu tavu brīnišķīgo dvēseli.»
- pārn. Pamazām Agnesei acis kļūst redzīgas, arvien skaidrāk viņas saskata sociālos kontrastus un pretišķības..
Avoti: 6-2. sējums