skraidīt
skraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
PiemēriSteigšus steidzamos darbos skraidīja meitas. Vēji vien līgoja. Kurināja krāsni, cepa karašas, berza grīdas, galdus un solus, mazgāja logus.
- Steigšus steidzamos darbos skraidīja meitas. Vēji vien līgoja. Kurināja krāsni, cepa karašas, berza grīdas, galdus un solus, mazgāja logus.
- Likās, it kā uguns [mežā] ar savu dzēsēju ķēmotos. Drīz tā uzliesmoja pie viņa kājām, drīz daudz soļu tālumā no viņa.. Vīrs skraidīja šurp un turp, krustām šķērsām..
- Zaldāti, lūkodami iesilt,.. dauzīja kājas uz zemes vai arī skraidīja uz priekšu un atpakaļ..
Stabili vārdu savienojumiSkraida (biežāk skrien), mēli izkāris.
- Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris sar. — 1. Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) sar. — Saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPagalmā Bosis uztraukts skraidīja apkārt, ierējās uz ezera pusi, bet ienaidnieku neredzēja.
- Pagalmā Bosis uztraukts skraidīja apkārt, ierējās uz ezera pusi, bet ienaidnieku neredzēja.
- Sila ķirzaka dzīvo mežos, krūmājos, pļavās. Saulainās dienās tā redzama žigli skraidām atklātās, labi apgaismotās vietās.
- ..zemnieka sētu vēl ielenc mežs. Pār viņa jumtu cieši savijas zaru rokas, kurās nereti skraida caunas un vāveres.
1.2.Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
PiemēriKalpa bērni skraidīja iekšā un ārā..
- Kalpa bērni skraidīja iekšā un ārā..
- Atverot durvis, es nokļuvu vestibilā. Te dūca, sanēja, sprakstēja un dzirksteļoja skolēnu pūlis. Skraidīja, grūda ar pleciem..
- Pavisam tuvu pienākusi pie sava mūža robežas, Tu skaties atpakaļ uz pļavām, kur skraidīji kā meitēns mazs..
1.3.Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
Piemēri..viņas pirksti sāka skraidīt pa rakstāmmašīnas taustiņiem.
- ..viņas pirksti sāka skraidīt pa rakstāmmašīnas taustiņiem.
1.4.sar. Vairākkārt iet staigāt.
Piemēri«Ja šautu [ietu] pāri?» es, pieskrējis pie lauka, iedomājos un tūliņ noraidīju šo domu. Kas tad skraidīs pa labību, pa tādu skaistu sējumu?
- «Ja šautu [ietu] pāri?» es, pieskrējis pie lauka, iedomājos un tūliņ noraidīju šo domu. Kas tad skraidīs pa labību, pa tādu skaistu sējumu?
- Ieva skraida pa Ventspili iepirkdamās..
- Viņa strādās dienām un naktīm, skraidīs ogās un sēnēs, pie saimnieka darba, krās grasi pie graša..
1.5.pārn. Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriLai mašīnām ar katru kravu nevajadzētu skraidīt lejā un tukšā braukt augšā, kalnā izcirsts caurums -.. vertikāla šahta..
- Lai mašīnām ar katru kravu nevajadzētu skraidīt lejā un tukšā braukt augšā, kalnā izcirsts caurums -.. vertikāla šahta..
- Visu laiku garām skraida velkoņi un ātrlaivas..
1.6.pārn. Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
PiemēriTaču kā vissenākajos aušanas stāvos, tā modernajos automātos ar diegu pa velkiem skraidīja atspole.
- Taču kā vissenākajos aušanas stāvos, tā modernajos automātos ar diegu pa velkiem skraidīja atspole.
- ..Mucenieka spalva čirkstēdama skraidīja pa papīru, pierakstot Cepļa jūsmīgos vārdus..
2.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
PiemēriAutobusā ir karsti, kaut arī logi vaļā un skraida caurvējš.
- Autobusā ir karsti, kaut arī logi vaļā un skraida caurvējš.
- Pa izsistajām logu rūtīm skraidīja vējš, spēlējās ar saplēsto grāmatu lapām..
- ..uz lauka.. skraidīja smaržīgs ziedu vējš.
3.parasti 3. pers. Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
PiemēriViņš bija neparasti uztraukts, acis nemierīgi skraidīja pa telpu, un sejā bija redzams apjukums.
- Viņš bija neparasti uztraukts, acis nemierīgi skraidīja pa telpu, un sejā bija redzams apjukums.
- ..mazās ačteles skraidīja šurpu turpu..
- Runātāja skatiens bažīgi skraidīja no durvīm uz klausītājiem un atkal uz durvīm.
3.1.Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
PiemēriDomas jukjukām skraida pa galvu, jau veidojas teikumos, argumentos, bet mana mēle gluži kā nolēmēta..
- Domas jukjukām skraida pa galvu, jau veidojas teikumos, argumentos, bet mana mēle gluži kā nolēmēta..
- Domas meklēdamās skraidīja no viena sliktuma pie otra..
- Tirdošas domas skraidīja pa galvu.
3.2.Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriMums no bailēm pa muguru sāk skraidīt auksti drebuļi..
- Mums no bailēm pa muguru sāk skraidīt auksti drebuļi..
- Piere karsa kā drudzī un saltas tirpas skraidīja locekļos.
Stabili vārdu savienojumiSkraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ.
- Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļsar. — Vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Avoti: 7-1. sējums