Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skrajums
skrajums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skrajš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĶekara skrajums.
1.1.arī dsk. Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
PiemēriLielās platībās brūklenes neaug, tās sastopamas skuju mežu skrajumos un uz purvu ciņiem.
2.Vispārināta īpašība → skrajš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMiglas skrajums.
Avoti: 7-1. sējums