skrajums
skrajums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skrajš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĶekara skrajums.
- Ķekara skrajums.
1.1.arī dsk. Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
PiemēriLielās platībās brūklenes neaug, tās sastopamas skuju mežu skrajumos un uz purvu ciņiem.
- Lielās platībās brūklenes neaug, tās sastopamas skuju mežu skrajumos un uz purvu ciņiem.
- Bija skrajums, bet nu jau smagi šalc biezu egļu mūris. Jāgriežas atpakaļ...
2.Vispārināta īpašība → skrajš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMiglas skrajums.
- Miglas skrajums.
Avoti: 7-1. sējums