Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skraidulis
skraidulis -ļa, v.
skraidule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Parasti savienojumā «pasaules skraidulis»: cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
PiemēriAnna bij bezsatura cilvēks, tāda pasaules skraidule un palaidne..
Avoti: 7-1. sējums