Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skrajš
skrajš -ais; s. -a, -ā
skraji apst.
1.Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu). Tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
PiemēriSkrajš sils.
  • Skrajš sils.
  • Skraja audze.
  • Skrajš cers.
  • Skraja skara.
  • Skraja ziedkopa.
  • Mežs te skrajāks, milzu koki slaikāki, vietām pat zāļu un puķu klajumiņi, no kuriem var pārredzēt jau nojāto gabalu..
  • ..visbiežāk zivju mazuļus sastop vietās ar skraju augāju.
  • Zied [zaļganā ziemciete] jūnijā, jūlijā. Ziedi skrajā, 10-15 centimetru garā ķekarā..
2.Tāds, kas nav blīvs, biezs (parasti par miglu, mākoņiem).
PiemēriMigla kļūst arvien skrajāka un pie Gulētas tilta izbeidzas pavisam.
  • Migla kļūst arvien skrajāka un pie Gulētas tilta izbeidzas pavisam.
  • Mākoņsega kļūst skrajāka. Zem lidmašīnas spārna pavīd Melnās jūras zilzaļais vaigs.
Avoti: 7-1. sējums