Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skrāģis
skrāģis -ģa, v.
skraģis -ģa, v.; apv.; retāk
Krāģis2.
PiemēriVēl krietna daļa nesastrādātu malkas materiālu. Kluči, kas dabūjami skrāģi, tikai tos apkampjot abām rokām un piespiežot pie krūtīm..
  • Vēl krietna daļa nesastrādātu malkas materiālu. Kluči, kas dabūjami skrāģi, tikai tos apkampjot abām rokām un piespiežot pie krūtīm..
  • Vecais galds ar tieviem, gandrīz pavisam pārdeldētiem skrāģiem stāvēja bēdīgs, drusku sašķiebies pret logu.
  • Viņam tas jumta skraģis pazudis, kur skaidas liek virsū, kad sit jumtu.
Avoti: 7-1. sējums