Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virtulis
virtulis -ļa, v.
Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
PiemēriDiez kāds dzīves stāsts ir jautrajam virtuļu cepējam.., kurš nenoguris šķetina saldas mīklas pavedienu verdošos taukos un ar otru roku smeļ ārā fantastiski savītiem, zeltaini kraukšķošiem čūskulēniem līdzīgos gatavos cepumus?
Avoti: 8. sējums