Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virtuozs1
virtuozs -a, v.
virtuoze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
PiemēriVirtuozs [18. gadsimta itāliešu operā] pēc savas iegribas varēja izvēlēties sev uznākšanas āriju - kavatīni..
1.1.Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
Piemēri..baudījums, ko sniedza pasaules futbola labākie virtuozi, ar televīzijas starpniecību sasniedza arī visus sporta draugus Latvijā..
Avoti: 8. sējums