virtuve
virtuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
PiemēriPlaša virtuve.
Stabili vārdu savienojumiBarības virtuve.
1.1.Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
PiemēriLielās pilsētās un rajonu centros, kur darbojas piena virtuves, ēdiens [zīdaiņa uzturam] jāsaņem no tām.
Stabili vārdu savienojumiPiena virtuve. Studentu virtuve.
1.2.parasti savienojumā ar «lauka»; mil. Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
Piemēri..jau kūpēja kara lauka virtuves, pie kurām stāvēja garas rindas kareivju, saņemot katliņos savas vakariņas.
2.Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
PiemēriAngļu virtuve.
Avoti: 8. sējums