Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virtuozums
virtuozums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → virtuozs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme. Virtuozitāte.
PiemēriViņu aizrāva pēc reālisma principiem veidotās izrādes, daudzu franču un vācu aktieru līdz virtuozumam izkoptā meistarība..
Avoti: 8. sējums