spoks
spoks -a, v.
1.Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
PiemēriRedzēt spokus.
- Redzēt spokus.
- Baidīties no spokiem.
- Lazda: Man vēl prātā, kā tu baidījies no kapsētas. Garām ejot, tu skatījies uz otru pusi, lai neieraudzītu spokus..
- Jurēnam bija veļi, miroņi, raganas un spoki vecu vecie pazīstamie [no pasakām].
- Aiz katra koka, aiz katra pudura, man likās, glūn kādi spoki, briesmoņi..
- sal. Es sēdu uz kapiem kā spoks, kurš nevar nozust, iekams gailis vēl nav dziedājis. Es sēdu un gaidu Spodri.
- pārn. Ragaini iezīmējās sadragātās kara tehnikas kontūras... tumsā šie tērauda spoki šķita draudīgi, spējīgi spļaut uguni, samalt.
- Tuvojās spoku stunda. Pāri debesīm traucās melnas mākoņu strēles, brīžiem aizsegdāmas mēnesi.
- Šodien Ilgas priekšstatos sabrūk vēl viena celtne. Tā ir mistika; viss pārdabiskais, spoku stāsti. Mirušie, kas atprasa.. mantu.
Stabili vārdu savienojumiPēc spoka. Spoku stāsts. Spoku stunda.
- Pēc spoka sar. — Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- Spoku stāsts — Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- Spoku stunda — Pusnakts, arī dienas vidus.
1.1.Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
Piemēri..viņas nu pazudušas visas trīs, un Donats Dravnieks, vecais sakārnis un spoks, nevienam nav vajadzīgs.
- ..viņas nu pazudušas visas trīs, un Donats Dravnieks, vecais sakārnis un spoks, nevienam nav vajadzīgs.
- Egons ar kādu rudbārdi.. strīdējās par tāda suņa.. kā Dzēris lietderību vāveru medībās. «Viņš tev ne soli taigā nespers. Tāds spoks mūsu puse nekad nav redzēts.»
Avoti: 7-2. sējums