spolēt
spolēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Tīt (ko) uz spoles.
Piemēri..man nāca klāt jauni pienākumi, bija jāspolē dzija..
1.1.Pildīt (spoli) ar ko.
Piemēri..Ingus, par mani dažus gadus vecāks, spolēja spolītes, pārmīdamies ar māsu Mariju..
2.sar. Iet, arī braukt, parasti ātri.
PiemēriLielu ceļa gabalu viņš bija nostaigājis; gaiļos bija cēlies un labības vedējiem no Bērzmuižas ļaudīm atbraucis līdz uz Jelgavu, un no turienes šo gabalu spolējis tālāk kājām.
2.1.intrans.
PiemēriPiebrauca [ar automobili] Dainis, un viņi spolēja uz nometni.
Avoti: 7-2. sējums